Dzīvokļa remonts | Vai tu ievēro likumā rakstīto ?
Remontē, modernizē vai pārbūvē savu dzīvokli atbilstoši likumdošanai. Apsaimniekošanas uzņēmumu, pašvaldību, kā arī pilsētas būvvaldes speciālisti, apsekojot daudzdzīvokļu mājas, vairākos kopīpašumos ir atklājuši, ka patvaļīgi, bez projektiem, ir demontētas ēkas nesošās konstrukcijas vai to daļas, demontētas vai klāt piebūvētas konstrukcijas balkonos vai lodžijās.
Atklāj arī pārbūves dzīvokļos, apvienojot telpas, demontējot durvis vai logu ailes, un pilnībā mainot dzīvokļa inventerizācijas lietu.Šo nelikumīgo darbību rezultātā starpstāvu pārsegums, nesošās konstrukcijas var neizturēt tam neparedzēto slodzi, un tad līdz katastrofai ir tikai viens solis.
Esi atbildīgs!
Šādi darbojoties, dzīvokļu īpašnieki neapzinās, kādu nelaimi un bīstamību tie var nodarīt savai dzīvojamai mājai un tās nesošajām konstrukcijām. Administratīvajā likumā par šādām nesaskaņotām būvniecībām ir paredzēti attiecīgi sodi. Taču, ne jau sods ir tas, no kā jābaidās, bet gan no nopietniem dzīvojamās mājas bojājumiem.
Ieteikums, kas noteikti ir jāievēro - neveikt dzīvokļu pārbūvi, to nesaskaņojot ar attiecīgajām instancēm un bez vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes, kas turklāt, jāsaskaņo ar apsaimniekotāju un jāiesniedz konkrētās pilsētas būvvaldē.
Un kā ir ar radiatoru nomaiņu ?
Nesankcionēta mājas apkures sistēmas pārbūve ir milzīga kļūda! Nereti īpašnieki maina radiatorus atbilstoši saviem ieskatiem, kas rada problēmas visā dzīvojamā mājā. Ņemot vērā faktu, ka apkures sistēmas vairumā nav regulējamas, ir jāveic atsevišķi aprēķini, lai izvēlētos atbilstošo siltuma ķermeni. Diemžēl veikala pārdevējs nejautās Jums mājas projektu, jeb stāvu kurā dzīvojat.Ja dzīvoklī ir nomainīti radiatori par dzīvokļa īpašnieka līdzekļiem, tad tie saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu kļūst par kopīpašuma daļu. Kopīpašumā ietilpst atsevišķā īpašuma esošie sildelementi tāpēc, ka to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām. Tātad, par to nomaiņu vai remontu ir jābūt gan kopības lēmumam, gan saskaņotai ieceres dokumentācijai. Līdz ar to, pilnīgi visi kopīpašnieki nes atbildību par katrā atsevišķā īpašumā uzstādītajiem radiatoriem.
Jūs teiksiet, sarežģīti? Tieši tā. Taču likumu nezināšana, neatbrīvo nevienu no atbildības.
Lodžijas aizstiklošana, jeb pārbūve.
Ļoti plaša un izplatīta kļūda ir lodžiju patvaļīga aizstiklošana, kā arī dzīvokļa logu maiņa. Pirmkārt, tas ir pretlikumīgi, bet otrkārt, tas noved pie pilnīgas “kakafonijas” ēkas fasādē. Katrā pilsētā ir izdoti saistošie noteikumi ar kuriem vispirms ir jāiepazīstās pirms vēlaties uzsākt dzīvokļa pārbūvi. Dzīvokļu īpašuma likums skaidri nosaka kas ir kopīpašuma daļas daudzdzīvokļu mājās. Ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu likumā noteiktā kārtībā. Ja pārbūve skar tikai citu atsevišķu īpašumu ( kaimiņu no augšas, apakšas), tad remonta saskaņojams ir nepieciešams ar attiecīgā dzīvokļa īpašnieku.Tātad kapitālā remonta iecere vispirms ir jāsaskaņo ar kaimiņu un dzīvokļu īpašnieku kopību, pēc tam ar esošo apsaimniekotāju un pilsētas būvvaldi.
Šāda saskaņošana ar kopību pirms tam ir jāatrunā Kopības līgumā (Koplīgums). Arī lodžiju un balkonu pārbūve, iestiklošana vai kādu ārējo ēkas elementu maiņa (nojaukta satarpsiena uz lodžijas) ir jāsaskaņu ar pilsētas būvvaldi un esošo mājas pārvaldnieku. Lodžijas aizstiklošana vai pievienošana dzīvokļa platībai saistās ar būvdarbiem. Tātad minētais process ir būvniecība un nepārprotami ir saskaņojams attiecīgās pašvaldības būvvaldē.
Visizplatītākais pārkāpums saistībā ar lodžiju aizstiklošanu ir šo darbu veikšana, nesaskaņojot pilsētas būvvaldi. Vienīgais izņēmums, kad remonts nav jāsaskaņo ar būvvaldi ir tad, ja tiek īstenots interjera remonta projekts vai tīri vizuāls kosmētiskais iekštelpu remonts. Ja remonta gaitā ir paredzēta pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot kādu slodzi nenesošu starpsienu, tad būs nepieciešama vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte. Bet, ja tiek paredzēta durvju ailas izbūve kādā nesošajā sienā vai kādas koplietošanas telpas (piemēram, ratiņtelpas vai balkona) pievienošana dzīvoklim, tad būs nepieciešams gan dzīvokļu īpašnieku kopības atļauja, gan plānošanas un arhitektūras uzdevums, gan būvprojekts, gan būvatļauja.
Neatļauta būvniecība var izmaksāt visai dārgi !
Būvniecības likuma 30.pants nosaka, ka būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes. Par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi.
Ņemot vērā, ka patvaļīga būvniecība atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu likumam ir administratīvs pārkāpums, attiecīgas institūcijas lemj soda piemērošanu. Par vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 700 eur. Savukārt par tādu būvniecības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju noturību vai drošību, fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 1200 eur.